Saules radiācijas enerģija, kas nonāk zemē, ir tikai neliela daļa no kopējās saules starojuma enerģijas, taču tās ietekme ir diezgan liela. Saules starojums [4] ir galvenais enerģijas avots uz zemes' virsmas.
Pirmkārt, ietekme uz ģeogrāfisko vidi. Tiešie efekti, piemēram, iežu laika apstākļi temperatūras izmaiņu dēļ. Netieši atmosfēra, ūdens un dzīvās būtnes uz zemes ir ģeogrāfiskās vides elementi. Pašu attīstība un izmaiņas, kā arī dažādu elementu savstarpējās attiecības galvenokārt notiek saules braukšanas procesā.
Zemes virsma ir sadalīta piecās zonās. Kāpēc sadalīt piecas joslas? Tā kā dažādu vietu platumi uz zemes' virsmas ir atšķirīgi, dažādos platuma grādos iegūtais saules siltums ir atšķirīgs. Piemēram, tropiskā gadā saule var tieši šaut un iegūt vislielāko siltumu; saule aukstajā zonā ir ļoti zema, un ir gara polārā nakts, tāpēc siltuma ir vismazāk.
Tas ir, tā kā saules starojumam ir ģeogrāfiskās platuma atšķirības, atšķiras siltuma daudzums, kas iegūts no dažādām vietām. Tomēr vietās, kur siltums ir pārpalikums, piemēram, ekvatorā, temperatūra nekļūst arvien augstāka; vietās, kur siltums ir nepietiekams, piemēram, stabi, temperatūra nekļūst arvien zemāka, bet tā saglabājas samērā stabila. Visai virsmai siltumam jābūt līdzsvarotam, tāpēc siltuma pārnešana notiek tur, kur ir lieks siltums un nepietiekams siltums.
Otrkārt, saules starojums nodrošina enerģiju mūsu ražošanai un dzīvībai. Cilvēki' vistiešāk uztver saules starojuma nozīmi no tā, ka tas ir galvenais enerģijas avots cilvēku' s ražošanai un dzīvībai.
